Auto vadītājam agresīva braukšana – tas ir tikai neliels adrenalīna pieplūdums, kāre pēc tā spiež cilvēku pārkāpt likumu, bet finansiālā izteiksmē drifts negatīvi ietekmē automašīnas dzinēju, riepas, bremzes, pārnesumu kārbu un balstiekārtu.
Jebkurai automašīnai ik pa laikam nepieciešama maksimālā ieskriešanās, lai “attīrītu caurules”, bet ja šī nepieciešamība ir kļuvusi par ieradumu, tad esiet gatavs maksāt ne tikai par palielināto degvielas patēriņu, bet arī par detaļu nomaiņu, kas drīz vien sāks lūzt viena pēc otras.
Automobiļa dzinēju var salīdzināt ar cilvēka sirdi: kad mēs strādājam mēreni, jūtamies komfortabli, bet pietiek mums noskriet vairākus simtus metru, kad mūsu sirds sāk kūleņot slodzes dēļ. Ar automašīnas dzinēju notiek tie paši procesi, kas ar sirdi.
Agresīva auto vadīšana un “gāze grīdā” ir nešķirami. Bet dzinējs sāk ciest no biežiem palielinātiem apgriezieniem un ātrāk nolietojas. Ja automašīna darbojas ar gāzi, tad šāds vadīšanas stils nevarēs kaitēt dzinējam, bet ar nosacījumu, ka motora iekārta ir konstruēta tieši darbam šādā režīmā ilgstošu laika periodu.
“Padzīvojušām” automašīnām šāda braukšana izraisīs droseļvārsta disfunkciju, jaunākiem auto – elektrovārsta disfunkciju. Strauji palielināta vai samazināta dzinēja slodze novedīs pie papildus slodzes vārstiem un cilindru galviņām. Tas izraisīs siksnu un ķēžu nolietojumu, kas savieno daudzas automašīnas detaļas, kā arī rotējošo elementu nolietojumu, piemēram: stūres pastiprinātāja sūkņa, kondicioniera kompresora u.c. nolietojumu.
Vislielāko kaitējumu dzinējam nodara siltums! Ja vadītājs nepārtraukti cenšas paspēt šķērsot vēl zaļo luksofora gaismu vai nonākt pie luksofora pirmais, dzesēšanas sistēma nepaspēj nostrādāt: pilsētas braukšanas cikls vienkārši nav paredzēts agresīvai braukšanai, kur ātrums strauji palielinās līdz maksimālajam, bet pēc tam notiek strauja bremzēšana. Ja agresīva braukšana notiktu tikai automaģistrālēs vai sacīkšu trasēs, tad automašīnai tiktu nodarīts daudz mazāks kaitējums. Radiatora darbs ir galvenokārt vērsts uz cilindru bloka un galviņu daļas dzesēšanu, pārējai dzinēja daļai jātiek atdzesētai ar gaisa plūsmas palīdzību.
Agresīvā braukšanas stilā cietīs ne tikai pati pārnesumkārba, bet arī sajūgs. Agri vai vēlu tehniskajā servisā jums pateiks, ka jāmaina gultnis vai spararats. Nomainīt gultni ir viegli un lēti, bet spararata maiņa – tas vairs nav vienkāršs remonts un izmaksā vairākus simtus eiro.
Automātiskās kārbas ir izturīgākas pret šādu slodzi, īpaši, ja runa iet par premium klases automašīnu, un tomēr pret ilgstošu agresīvu braukšanu nav iespējams būt 100% pasargātam. Ja jūs vēl tikai meklējat sev automašīnu, tad īpašu uzmanību veltiet pārnesumkārbai un tam, kā transportlīdzeklis darbojas braukšanas laikā: pārslēdzot ātrumus, nedrīkst būt dzirdami blakus trokšņi vai sitieni.
Pārnesumkārba ir ļoti sarežģīti konstruēts mehānisms, tāpēc tās remonts nebūs tik vienkāršs. Jums nāksies veikt arī citu mezglu diagnostiku, kas saistīti ar transmisiju, lai novērstu arī šo elementu salūšanu.
Galvenais agresīvas braukšanas rezultāts ir strauja un regulāra bremzēšana. Tāpēc vispirms ātri salūzīs bremžu kluči, jo tie nepārtraukti tiek pakļauti pārāk lielai slodzei. Vēl biežāk nāksies mainīt bremžu diskus (tie nodilst vēl ātrāk par bremžu klučiem). Tāpat agresīvas braukšanas laikā var sākt vārīties bremžu šķidrums, kas novedīs pie daudzu bremzēšanas sistēmas elementu salūšanas. Pie augstākminētajiem bojājumiem var pieskaitīt arī galveno bremžu cilindru un bremžu pastiprinātāju bojājumus.
Agresīvi braucot, autovadītājs nepaspēj tikt galā ar visām bedrēm, kas sastopamas uz ceļa, bet automašīnas amortizatoriem ir jābūt gataviem jebkurā brīdī izlīdzināt transportlīdzekli paralēli ceļa virsmai. Tas nozīmē, ka tie tiks pakļauti globālai noslodzei, un riteņa balstiekārta sabojāsies pirmā.
Agresīvi braucot, bez bedrēm automašīnu apdraudēs arī apmales: nepareizi ievērots attālums no šī ceļa elementa, un jūs jau esat ar nolauztu riteni.
Ātra auto riepu nolietošanās – tā ir tikai “aisberga virsotne”. Riteņi ir cieši saistīti ar balstiekārtu un, ja tā ir cietusi, tad bojāts sāngāzums – savirze. Bet tas noved pie sliktas automašīnas vadāmības un nevienmērīga riepas protektora nolietojuma. Runājot par pašām riepām, agresīva braukšana riepai nenāks par labu, agri vai vēlu bedres un citi traucēkļi uz ceļa pilnībā sasitīs riepu. Protams, šajā gadījumā cietīs arī diski, kaut arī, ja tie nebūs pārāk nolaistā stāvoklī, tos vēl varēs izlīdzināt. Tomēr riepu var arī caurdurt, un tad jūs ne tikai izjutīsiet diskomfortu automašīnas vadīšanas laikā, bet arī pazaudēsiet kontroli pār to. Par šādiem bojājumiem jūs informēs iekārtu panelis, rādot, ka spiediens jau sen ir nokritis līdz kritiskajai atzīmei.
Apkopojot visu augstākminēto, agresīva braukšana – tas ir ieradums, no kura ir jāatbrīvojas uz visiem laikiem. Šāds auto vadīšanas stils auto vadītājam palielina izredzes pašam iekļūt avārijā, kā arī apdraudēt savu pasažieru un citu ceļu satiksmes dalībnieku veselību un drošību. Protams, braukšana ar automašīnu nevar notikt bez ātruma maiņas vai manevriem, bet tā nedrīkst būt agresīva. Starp citu, CSDD darbinieku rīcībā ir 6 punkti, kuri paredzēti Latvijas Republikas likumā, kas ļauj uzlikt autovadītājam sodu 70 līdz 280 eiro apmērā.