Ņemt vai neņemt automašīnu ar lielu nobraukumu?

Un ir jābūt pilnīgam neveiksminiekam, lai nevarētu atļauties nopirkt kaut vai lietotu auto, tomēr arī tie mēdz būt dažādi. Auto mīļotājus diskusijās par tēmu “pirkt vai nepirkt automašīnu ar lielu kilometrāžu” var iedalīt 2 kategorijās. Pirmā kategorija aizstāv pilnīgi jaunu mašīnu iegādes izdevīgumu, kuras tiek iegādātas no salona, otrā apgalvo, ka jauna auto iegāde ne ar ko nav attaisnojama, tāpēc labāk par šo naudu iegādāties automašīnu ar nelielu nobraukumu, bet pilnā komplektācijā un ideālā stāvoklī. Kaut arī lietotas automašīnas var iedalīt vairākās kategorijās atkarībā no to “vecuma” un nobraukuma.

Kā atšķirt mašīnas ar kilometrāžu

Visa automašīnu ar nobraukumu īpatnība ir tā, ka katram agregātam vai mezglam ir savs limitēts lietošanas skaits, tāpēc, ja automašīna nav jauna, bet ir tikai 3 gadus veca, var ar pārliecību apgalvot, ka pirkums ir izdevīgs. Ja mašīna ir jau gandrīz nobraukusi izgatavotāja noteikto kilometrāžu, reizē ar pirkumu jūs var sagaidīt nebeidzami remonti, kas nereti izmaksās dārgāk par iegādātās automašīnas cenu.

Sanāk, ja mašīnas galvenais raksturojums ir kilometrāža: maz nobraukusi – laba, daudz nobraukusi – slikta? Arī ar šo apgalvojumu var kļūdīties, jo arī nobraukumam ir savas nianses. Lai to pilnībā saprastu, izskatīsim piemēru.

Ņemsim divas automašīnas ar vienādu nobraukumu 100 000 km, bet pirmā pārvarēs attālumus tikai pa šoseju ar vidējo ātrumu 100 km/h. Tas nozīmē, ka kopumā automašīnas dzinējs būs strādājis aptuveni 100 stundas. Cita mašīna ar tādu pašu nobraukumu brauks tikai pa pilsētu un stundām ilgi stāvēs ceļu sastrēgumos, tāpēc šajā gadījumā vidējais ātrums būs 20 km/h, kas ir 5 reizes mazāks par ātrumu pirmajā gadījumā. Tad sanāk, ar vienādu kilometrāžu pirmās mašīnas dzinējs ir nostrādājis 100 stundas, otrās – 500 stundas (5 reizes vairāk), kaut arī tās ir nobraukušas vienādu attālumu. Tāpēc kilometrāža var raksturot automašīnas stāvokli tikai netieši, ir jāsaprot, pa kādiem ceļiem un kā tieši izmantota mašīna.

Uz šādu piemēru kategoriju var attiecināt arī premium klases automašīnas, kas nereti nostāv vairākas stundas ar iedarbinātu motoru, gaidot savu īpašnieku.

Liela kilometrāža: ko tas nozīmē?

Ņemot vērā, ka nobraukums ne vienmēr ļauj reāli novērtēt mašīnas stāvokli, tad vēl jo vairāk tās vecums neko nenozīmē. Parasti tiek uzskatīts, ka automašīna, kas ir līdz 5 gadus veca, nevar nobraukt vairāk par 80 000 km, bet kā izrādījās 5-gadīgajiem Fokusiem (Ford) nereti uz odometra ir cipari, kas pārsniedz pat 150 000 km atzīmi. Tāpēc par automašīnām ar lielu kilometrāžu ir pieņemts dēvēt mašīnas, kas nobraukušas, sākot ar 100 000 km un vairāk.

Kas var sagaidīt šādas automašīnas īpašnieks?

Uz šo jautājumu var atbildēt viennozīmīgi: neko labu! Kāpēc:

1. Ja mašīna pēc izlaiduma gada ir jauna, bet jau ir nobraukusi tādu attālumu, visdrīzāk tā tikusi izmantota kā taksis, bet šādas mašīnas parasti pat “nezina”, ko nozīmē kvalitatīva apkope, arī paša auto izskats pēc vairākiem vadītājiem būs nomācošs.
2. Ja mašīna ir izmantota reti, bet paspējusi nobraukt VAIRĀK kā 100 000 km, visdrīzāk tā jau ir pieklājīgā vecumā. Un tas var nozīmēt tikai to, ka virsbūvi jau ir skārusi korozija.
3. Liela kilometrāža – tā ir arī mašīna ar “pieredzi”! Tāpēc nebrīnieties, ja šādā automašīnā tiks pārkāpta virsbūves ģeometrija un to nepārtraukti “nēsās” pa labi un pa kreisi. Par iemeslu šādai uzvedībai varēja būt pat neliela avārija, bet par to jūs uzzināsiet tikai vēlāk, kad būsiet to iegādājies. Neapšaubāmi, pircējs grib atbrīvoties no šāda auto un nestāstīs jums visu taisnību. Kārtīga pārbaude, braucot uz SIMTS, varēs atmaskot negodprātīgo pārdevēju.
4. Reaģenti. Tie ir tādi ķīmiskie maisījumi, kas tiek izmantoti uz ceļiem gada aukstajā laikā, lai palīdzētu izvairīties no kailsala. Uz asfalta esošie reaģenti atrodas nepārtrauktā kontaktā ar mašīnas apakšgalu un citām virsbūves apakšējām daļām, tāpēc 10-gadīgai automašīnai lejā noteikti būs korozijas pēdas.

Auto klasifikācija pircējam

Ja visas auto tirgū esošās mašīnas iedalītu vairākās kategorijās, tad klasifikācija izskatītos šāda:

1. Jaunas automašīnas.
2. Lietoti auto līdz 5 gadu vecumam ar nobraukumu, kas mazāks par 100 000 km.
3. Mazlietotas automašīnas no auto salona.
4. Automašīnas ar lielu kilometrāžu.

Katrai no šīm kategorijām ir savas īpatnības. Liela daļa auto mīļotāju dod priekšroku tikai jaunam auto, tāpēc tie maina mašīnu ik pa 3 gadiem, tiklīdz beidzas bezmaksas tehniskās apkopes termiņš. Kāds ir nolēmis ieekonomēt, tāpēc vēlas nopirkt 1-3 gadus vecu automašīnu ar pilnu komplektāciju, bet par pievilcīgu cenu. Tas, kas nolēmis iegādāties lietotu mašīnu auto salonā, atdos mazliet vairāk naudas kā tirgū, toties transportlīdzeklis būs lieliskā stāvoklī, pircējs saņems vairāku mēnešu garantiju, kā arī uzzinās patieso informāciju par nobraukumu un agrāko īpašnieku skaitu.

Nu un vislētākais variants – tā ir automašīnas iegāde ar lielu kilometrāžu. Protams, priekšrocību jums nebūs daudz. Visdrīzāk, jūs neiegūsiet neko citu, kā vien zemu cenu. Runājot par izdevīgumu un lietderīgumu, jaunāka automašīnu ar mazu nobraukumu lielākai daļai autovadītāju varētu būt visoptimālākais variants.

Ja kāds aizdomājas par jautājumu pirkt vai nepirkt automašīnu ar lielu kilometrāžu, tad visticamāk to nav vērts darīt. Attaisnot šādu soli var tikai smags finansiālais stāvoklis vai “iemīlēšanās” konkrētā modelī, kuru jau sen vairs neražo. Izvēloties automašīnu ar lielu kilometrāžu, jums ir jābūt gataviem biežiem un dārgiem remontiem. Otrkārt – nav vērts iecerēt pārāk lielus attālumus, jo nav garantijas, ka jūs tos varēsiet pārvarēt bez kārtējā remonta kaut kur pusceļā.

Iespējams, nopērkot automašīnu ar lielu kilometrāžu, jums vēlāk negribēsies mašīnu pat ar minimālu nobraukumu, tāpēc ticēsim, ka nākamais auto jums jau būs pilnīgi jauns.