Cenu tendence degvielai Latvijā 2019.gadā

Vislielākais cenu kāpums ir dīzeļdegvielai: tā ir sadārdzinājusies aptuveni par 23 centiem. Pretēji šiem datiem parādījušies arī oficiālie statistikas rādītāji, kas paziņo, ka viss nemaz nav tik slikti. Kādus ciparus piedāvā Centrālā statistikas pārvalde, un ko gaidīt visiem auto īpašniekiem nākamajā gadā, mēs jums izstāstīsim šajā rakstā.

Sadārdzināšanās analīze

Pēc CSP datiem degviela automašīnām ir sadārdzinājusies, bet ne tik ļoti, kā par to stāstīja vietējās avīzes. Aprēķinot vidējo rādītāju, tas bija 10,4% - tieši par tik degviela sadārdzinājās kopš 2017.gada maija līdz 2018.gada beigām. “Dīzeļa” cena kāpa par 12,4%, bet benzīns – par 9,8%. Patērētājus pārsteidza vien gāze – tā kļuva par 4,2% lētāka.

Lai faktiski salīdzinātu tagadējās cenas ar cenām pirms gada, apskatīsim degvielas cenu vienā un tai pašā degvielas uzpildes stacijā Neste dažādos datumos.

Pirms gada:

1. Benzīns (95) – 1,117 eiro.
2. Dīzeļdegviela – 0,997 eiro.

Šodien:

1. Benzīns (95) – 1,309 eiro.
2. Dīzeļdegviela – 1,226 eiro.

Rezultātā novērota šāda sadārdzināšanās:

1. Benzīns – par 19 centiem.
2. “Dīzelis” – līdz 23 centiem.

Vienīgais, kas var mierināt šajā situācijā – viss nav tik slikti, kā bija 2012.gadā, kad benzīns “sasniedza” 1,49 eiro jeb 1,049 latu atzīmi, bet dīzeļdegviela – 1,42 eiro jeb 0,99 latus.

Kāpēc degviela sadārdzinās

Viens no faktoriem, kas pamato šo sadārdzināšanos – tā ir akcīzes nodokļa likmes palielināšanās degvielai. Bet šī iemesla dēļ benzīna un dīzeļdegvielas cena sadārdzinājās tikai par 3-4 centiem. Galveno cenu kāpumu var izskaidrot ar vispārēju naftas produktu sadārdzināšanos un ASV dolāra kursa paaugstināšanos.

Lai uzzinātu īstos degvielas cenas izaugsmes iemeslus, mēs griezāmies pie kādas pazīstamas degvielas kompānijas realizācijas nodaļas vadītāja. Sarunā viņš mums pastāstīja, kāpēc degviela fondu biržā varēja tik strauji sadārdzināties. Pēc viņa domām, viens no iemesliem – ģeopolitika. Jo pavisam nesen ASV paziņoja par to, ka grib saraut “kodolattiecības” ar Irānu, bet pēc šādas rīcības Irānai var tikt uzliktas sankcijas. Paralēli Venecuēlā ir samazinājušies naftas ieguves apjomi. Pēdējo 70 gadu laikā tie ir sasnieguši savu kritisko punktu. Šos divus faktorus izsakot skaitļos, no 2018.gada aprīlim līdz 2018.gada 1.jūnijam dīzeļdegvielas/benzīna tonnas cena sadārdzinājās par 100 ASV dolāriem.

Degvielas kompānijas Neste darbinieks, kas nodarbojas ar mārketinga vadību un sabiedriskajām attiecībām, atzīmēja, ka 2018.gada martā vēl bija spēkā minimālās degvielas cenas, bet gada laikā tās izauga par 30%. Reizē ar šo parādību cēlās arī ASV dolāra kurss, un šie abi notikumi vienlaicīgi atspoguļojās uz degvielas cenu. Tomēr pavasarī benzīns un dīzeļdegviela degvielas uzpildes stacijās sadārdzinājās tikai par 5%. Tas ir saistīts ar to, ka cenas sadārdzinājās vispirms biržā (martā), bet degvielas uzpildes stacijas cenu kāpums sasniedza tikai maijā. Sava paziņojuma beigās mārketinga nodaļas vadītājs piemetināja, ka jau vairākas nedēļas degvielas cenas ir stabilas.

Kādas var būt degvielas sadārdzināšanās sekas?

Sociālajos tīkos sabiedrības grupas aicina auto īpašniekus rīkot protestus pret degvielas uzpildes stacijām. Aizvien biežāk neapmierinātība skar Circle K degvielas uzpildes stacijas. Protesti var beigties ar sekojošo: noteikta auto īpašnieku grupa pārstās apmeklēt konkrēto degvielas uzpildes staciju, piemēram, no 1.oktobra līdz 1.novembrim. Aicinājumu uz šādām darbībām var redzēt ne tikai sociālajos tīklos, īpaši aktīvi pilsoņi izvieto šo informāciju tieši uz saviem transportlīdzekļiem.

Circle K degvielas uzpildes staciju tīkla pārdošanas nodaļas vadītājs paziņoja, ka pagaidām kompānija nevar noteikt iespējamos zaudējumus no protestiem, kas aizsākušies sociālajos tīklos. Tas ir saistīts ar to, ka tad, kad degviela paliek dārgāka, auto īpašnieki negrib palielināt mašīnas uzpildes izmaksas, tāpēc sāk uzpildīt benzīnu vai “dīzeli” daudz retāk. Šādas lejupslīdes apstākļos nav iespējams novērtēt protestējošo personu ietekmi.

90% no jebkuras degvielas cenas – tā ir tā daļa, kuru pārdevējs nekādā veidā nevar ietekmēt. 35% no benzīna vai “dīzeļa” cenas – tā ir degvielas cena, pēc kādas tā tiek iegādāta biržā. Un 55% naftas produkta cenas – tie ir nodokļi. Un tikai 10% no benzīna cenas ir atkarīgi no tā gala pārdevēja (mazumtirdzniecībā). Bet degvielas uzpildes staciju gūtajai peļņai ir jāsedz arī uzņēmuma izdevumi, precīzāk:

• jāmaksā darba alga visiem degvielu uzpildes staciju darbiniekiem,
• jāuztur visas telpas un termināli,
• jānodrošina visas drošības normas.

Un šie trīs izdevumu punkti sastāda lauvas tiesu no peļņas, ko var gūt degvielas uzpildes stacija. Liela daļa no cenu veidošanās nekādā veidā nav atkarīga no mazumtirdzniecības pārdevēja interesēm.

Degvielas cenas šodien

Pagājušajā nedēļā degvielas cenas Rīgā palika iepriekšējā līmenī. Tallinā benzīns, kā parasti, kļuvis dārgāks, savukārt Viļņā – lētāks. Izanalizējot kopējo cenu sadārdzināšanās dinamiku dīzeļdegvielai un benzīnam, tad Viļņā tās vienmēr ir lētākas nekā Rīgā un Tallinā. Visdārgākā degviela ir Tallinā.

Runājot par Rīgu, tad šeit degviela (benzīna vai “dīzelis”) paliek pie savas iepriekšējās atzīmes – 1,194 eiro (norādīta litra cena Circle K degvielas uzpildes stacijā). Viļņā degvielu šī paša tīkla degvielas uzpildes stacijā var nopirkt par šādu cenu:

• А95 benzīns – 1,06 eiro,
• dīzeļdegviela – 1,06 eiro.

Tātad, gan benzīna, gan “dīzeļa” cenas ir vienādas, bet šo divu naftas produktu cenas samazināšanās ir dažāda: benzīna cena samazinājās par 2,3%, bet “dīzelim” – par 1,3%.

Par visdārgāko degvielu Baltijā var spriest pēc Circle K degvielas uzpildes stacijas cenām Tallinā:

• А95 benzīns– 1,299 eiro (sadārdzinājies par 2,4%).
• dīzeļdegviela - 1,329 eiro (sadārdzinājies par 3,9%).

Runājot par autogāzi, tad Baltijā cenas pēdējā laikā nav mainījušās un bija:

1. Rīga - 0,605 eiro,
2. Tallina – 0,629 eiro,
3. Viļņa - 0,493 eiro.