Sagrozīta nobraukuma pazīmes

Šis rādītājs uz auto vadības paneļa var tikt atspoguļots dažādi, bet pašu ierīci sauc par “odometru”. Un tieši tas attēlo reālo nobraukumu. Atkarībā no šīs ierīces rādījumiem, visbiežāk mums ir iespēja precīzāk noteikt automašīnas tehnisko stāvokli.

Sagrozīts (vai izkropļots, nepatiess) nobraukums automašīnām Latvijā ir sastopams tik bieži, ka potenciālie pircēji par to vairs nebrīnās. Lielākā daļa pircēju zina par šo problēmu, tāpēc pirmām kārtām cenšas noskaidrot odometrā norādīto ziņu patiesumu.

Protams, jūs varat pieprasīt detalizētu informāciju par automašīnu speciālos online servisos vai CSDD, bet šīs datu bāzes tiek veidotas tikai no dažiem avotiem: vispirms pati rūpnīca – izgatavotājs, vēlāk – servisi un oficiālie dīleri, kas apkalpo auto. Ja automašīnas īpašnieks neapmeklē sava auto ražotāja oficiālās pārstāvniecības un veic auto remontu vai apkopi citos tehniskos servisos, tad ziņas par šo periodu kopējā datu bāzē neparādīsies. Īpaši tas attiecas uz tiem auto, kas jau ir vairāk kā 10 gadus veci, bet tādu Latvijā ir vairākums.

Tomēr par auto stāvokli var spriest, ne tikai vadoties pēc cipariem odometrā. Pastāv arī citas pazīmes, kas palīdzēs noteikt reālo auto nobraukumu pēc pēdējās oficiālās atzīmes transportlīdzekļa vēsturē:

1. Nepieciešamie remontdarbi, to apjoms un aptuvenā cena.
2. Vēl neizmantotais auto garantijas periods.
3. Dzinēja stāvoklis.
4. Citi automašīnas darba rādītāji.

Sagrozīta nobraukuma vēsturiskie avoti

Visas manipulācijas ar odometru aizsākušās tālā pagātnē, kad digitālās ierīces vēl nepastāvēja. Tai laikā noteikt reālo nobraukumu bija daudz sarežģītāk, jo odometru varēja vienkārši izjaukt un, griežot zobratu, sagrozīt ierīces rādītājus līdz vēlamajiem. Dažām automašīnām pietika vien pārvietot trosi citā kustības virzienā un šai gadījumā, automašīnai kustoties, ierīce pati sāka sagrozīt jau esošo nobraukumu. Automehāniķi tiešā nozīmē pārvietoja trosi citā virzienā, kā rezultātā rotācijas spēks palīdzēja atbrīvoties no liekajiem kilometriem.

Protams, auto ražotāji nestāvēja rokas klēpī salikuši un cīnījās pret to ar visiem spēkiem. Viens no alternatīviem risinājumiem cīņā ar nobraukuma sagrozīšanu bija speciāla aizsargmehānisma izstrāde. Šāda ierīce neļāva odometra cipariem nonākt savā iepriekšējā vietā pēc tam, kad nobraukums tika attīts uz pretējo pusi. Tāpēc, ja auto tika gatavots pārdošanai un pircējs ieradās, lai pārbaudītu automašīnas stāvokli, tas vispirms ievēroja nelīdzenu ciparu virkni uz odometra tablo. Pieredzējuši autovadītāji saprata, kāpēc cipari izkārtoti nelīdzenā rindā, un atteicās pirkt automašīnu ar viltotu nobraukumu. Tika pilnveidota arī trose, kas sagroza nobraukumu odometrā, un tagad ar to bija neiespējami sagrozīt jau esošos rādījumus.

Bet laiks gāja un mehānisko odometru vietā tika izgudroti digitālie. Tos autoražotāji uzskatīja par absolūti drošiem tik ilgi, līdz neparādījās speciāla programmatūra, kas prata apmānīt mākslīgo intelektu. Šādas programmas un tām līdzīgus instrumentus šobrīd var iegādāties jebkurā online veikalā un bez problēmām uzstādīt uz sava auto vēlamo nobraukuma lielumu.

Pēc kādiem kritērijiem var aptuveni novērtēt automašīnas nobraukumu

• Dīzeļa automašīnām nobraukums parasti vienmēr ir lielāks kā benzīna.
• 10-gadīgu automašīnu, kas atdzīta no Vācijas ar nobraukumu līdz 150 000 km, diez vai varēs nosaukt par veiksmīgu pirkumu.
• Pievērsiet uzmanību gāzes pedālim un bremzēm. Ja to gumijas uzgaļi ir spēcīgi nolietoti, tad auto nobraukums būs paliels.
• Ja auto pārdod komerckompānija, tad tas ir nobraucis pietiekami lielu kilometru skaitu, jo šādas automašīnas ik dienu nobrauc tālus attālumus uz noliktavām, pie klientiem, biznesa partneriem u.t.t.
• Arī stūres rata un pārnesumu kārbas nolietojums liecinās par to, ka automašīna tika ekspluatēta katru dienu un uz pilnu jaudu.
• Atveriet auto servisa grāmatiņu. Ja ievērosiet, ka visi ieraksti tajā izdarīti vienā rokrakstā un ar vienu pildspalvu, tad šis dokuments ir viltojums.
  
  

Auto vidējais gada nobraukums

Ja automašīnai jau ir 8-10 gadi, tad kopējā informācijas bāzē par to var būt nepilns nobraukums. Bet ja pirmo 5 gadu laikā automašīna ir nobraukusi 100 000 km, bet 10 gadu laikā – 200 000 km, tad šādi cipari ir pilnīgi reāli un atspoguļo patiesus odometra rādītājus.

Informācija no dīlera

Visbiežāk auto reālo nobraukumu var uzzināt pie transportlīdzekļa oficiālā dīlera. Tomēr, ja auto vairs netiek apkalpots šādos tehniskajos servisos, sniegtā informācija būs nepilnīga.

Sagrozītu auto nobraukumu Latvijā var sastapt tikai pie negodprātīgiem pārdevējiem, precīzāk, krāpniekiem, kas vēl joprojām izplata mītu par to, ka no Vācijas iespējams atdzīt 10-gadīgu automašīnu, kas nav nobraukusi pat 200 000 km. Vietējie iedzīvotāji zina par tādām viltībām un neuzticas šādiem sludinājumiem. Salīdzinājumam, pircējs var atvērt Rietumeiropas vai Skandināvijas auto sludinājumus un personīgi pārliecināties, ka tajos nav automašīnas, kas vecākas par 10 gadiem ar nobraukumu mazāku nekā 300 000 km.

Latvijā pastāv samērā iesakņojies stereotips, ka automašīna, kurai jau ir daži desmiti gadi, nevar nobraukt vairāk kā 250 000 km. Un daudzi mīļu prātu tic šim mītam, piemēram: pircējs izskata 10-gadus vecas automašīnas iegādes variantu ar odometra rādītājiem 210 000 km, un tas nebūt to nemulsina. Rezultātā izrādās, ka reālais nobraukums ir vairāk kā 400 000 km, visas detaļas un mezgli ir nolietoti, bet pats transportlīdzeklis ir bēdīgā stāvoklī. Pabraukājot dažus mēnešus ar šādu auto, jaunais īpašnieks sāk to remontēt un nereti viņam nākas ieguldīt tajā tādu naudas summu, par kuru viņš varētu iegādāties vēl vienu tādu pašu auto.

Tomēr arī neliels nobraukums nebūt nenozīmē, ka auto ticis saudzīgi ekspluatēts vai tam vienmēr uzstādītas tikai oriģinālās rezerves daļas, savlaicīgi veikta tehniskā apkope. Salīdzinot vienu un to pašu auto modeli ekspluatācijā pa pilsētu un pa šoseju, tad pirmajā gadījumā auto nolietosies ātrāk pilsētas režīma un lielās slodzes dēļ uz dzinēju un pārnesumkārbu. Automašīna, kas pa pilsētu brauks plūstoši un vienmērīgi, kalpos daudz ilgāk par “pilsētas” auto.