Kā ir mainījies Latvijas iedzīvotāju viedoklis par Covid pēdējā pusgada laikā?

Vai šāda tendence var likt Latvijas iedzīvotājiem atbildīgāk izturēties pret iespēju saslimt ar koronavīrusu? Kā izrādījies, šāda likumsakarība netiek novērota. Lai precizētu šo informāciju, LTV pasūtīja speciālu aptauju. Pētījumu veica SKDS centrs.

Aptauja norisinājās šī gada novembrī, tika aptaujāti 1000 cilvēki. Un, lūk, ko izdevās noskaidrot:

• 22,5% respondentu atzinās, ka viņu paziņu lokā ir cilvēki ar šo saslimšanu;
• 25% aptautājo atzinās, ka paši ir izslimojuši Covid-19;
• vēl 56% pazīst cilvēkus, kas ir taisījuši koronavīrusa testu.

Salīdzinot novembra rezultātu ar aprīļa, tad atšķirība ir milzīga. Pavasarī tikai 5% aptaujāto bija personīgi pazīstami ar cilvēkiem, kas inficējušies ar koronavīrusu. Turklāt rudens aptauja parādīja, ka 49% respondentu uzskata Covid-19 par nopietnu infekcijas slimību. Pavasarī cilvēku ar šādu viedokli bija vairāk kā 52%.

Salīdzinot abas aptaujas, var izdarīt secinājumu: Latvijas iedzīvotāji ar slimību ir iepazinušies daudz tuvāk, bet nav sākuši pret to izturēties nopietnāk. Jau novembrī 1/3 aptaujāto paziņoja, ka Covid-19 nav bīstamāks par parastu gripu, bet 31% paziņoja, ka koronavīrusam nozīmīgumu ir piešķīruši masu informācijas līdzekļi un politiķi. Kad respondenti atbildēja uz šiem jautājumiem, viņi varēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus, tāpēc pilnībā iespējams, ka vieni un tie paši cilvēki ievilkuši “ķeksīšus” abos variantos. Pavasarī šie rādītāji bija zemāki, attiecīgi aptuveni 25 un 26% līmenī.

Abas aptaujas parādīja, ka galvenais kritērijs attieksmē pret Covid-19 ir LR iedzīvotāju nacionalitāte un valoda, kurā viņi sarunājas mājas. Respondenti, kas ģimenē runā latviešu valodā, aptaujā biežāk atzina, ka Covid-19 ir ļoti bīstama slimība. Tie, kas mājās runā krievu valodā, uzskata, ka koronavīrusa nozīmīgums ir speciāli “uzpūsts” ar masu informācijas līdzekļu un politisko tehnoloģiju palīdzību. Tieši šo viedokli atbalsta 23% latviešu valodā runājošo iedzīvotāju, bet krievu valodā runājošie – aptuveni 44% no visiem aptaujātajiem.