Lokdauns 2.0: ekonomiskā lejupslīde aptvers visu Eiropu

Otrais saslimstības uzliesmojums skar jau vairāk kā pusi miljardu saslimušo Vecās Pasaules valstīs, tāpēc Eiropa ir sākusi novērtēt esošos zaudējumus un prognozēt nākotnes zaudējumus. Šobrīd jautājums ir par to, vai lokdaunu 2.0 varēs pārdzīvot konkrētas jau tā panīkušā biznesa sfēras, iedzīvotāji un Eiropas valstu budžets.

Kas nokļūs zem sitiena pirmais? Teātri, restorāni, veikali, aviokompānijas ir pārliecinātas, ka jaunais ierobežojumu vilnis iedzīs tās pilnīgā bankrotā. Bet pastāv arī viedoklis par to, ka pavasarī bizness ir saņēmis labu pieredzi un tagad rudenī ir gatavs jaunam stingro ierobežojumu vilnim. Dažu ekspertu viedoklis par Eiropas ekonomiku neparedz ārkārtēju lejupslīdi, jo, kā izrādījies, krist vairs nav kur.

Neskatoties uz dažādiem uzskatiem, visus apvieno viens un tas pats viedoklis: pavasara un vasaras prognozes bijušas pārāk optimistiskas, esošos zaudējumus nav tik viegli atlīdzināt, bet prognozētā ekonomikas atjaunošanās ziemā nenotiks pandēmijas jaunā viļņa dēļ. Rezultātā mums nāksies saskarties ar jaunu ekonomisko krīzi.

Neapšaubāmi, sliktāku laiku gaidāmajam lokdaunam nav iespējams iedomāties. Visi biznesa līmeņi tikai sāka izvērsties, lai sagatavotos Jaunajam Gadam: veikali gatavoja “melno piektdienu” svētku priekšnojautās, restorāni plānoja grandiozus pasākumus, jo parastajā režīmā jaungada sezona var atnest līdz pat 1/3 no gada peļņas.

Helēna Dikinsone, nozaru organizācijas BRC vadītāja, apraksta britu mazumtirdzniecības veikalu īpašnieku noskaņojumu šādi: viņi sagaida īstu murgu pirms Ziemassvētkiem, ko būs izraisījis otrais lokdauns. Ierobežojumu dēļ pircēji pirks tikai pirmās nepieciešamības preces, cits sortiments paliks bez ievērības. Šī tendence neļaus gūt papildus peļņu 1,7 miljonu eiro apmērā, un tie ir tikai nesaņemtās peļņas cipari tikai par 1 nedēļu. Bet pirmssvētku periodā reālie zaudējumi būs vēl lielāki.

Līdzīga situācija notiek arī ar aviokompānijām. Pirmajā lokdaunā tām palīdzēja izdzīvot darbinieku atlaišana, tehnikas pārdošana un dažos gadījumos valsts atbalsts. Bet jebkurai izdevumu minimizācijai ir robežas, tāpēc bez finansiāla atbalsta tās spēs izdzīvot ne ilgāk kā pusgadu. Starptautiskā gaisa satiksmes asociācija jau ir paspējusi prognozēt nākotni daudzām aviokompānijām – 2021.gads daudziem izvērsīsies par pilnīgu bankrotu.

Lokdauna 2.0 pretimnākšana

Pilnā lokdaunā jau paspējušas aiziet Francija, Beļģija, Austrija, Spānija, Lielbritānija un Čehija. Vācijā tiek novērots daļējs ierobežojumu režīms, bet Itālija nolēmusi ieviest ierobežojumus tikai atsevišķos rajonos. Tomēr katrā valstī vēl strādā uzņēmumu biroji un skolas. Šos ierobežojumus papildina arī tas, ka iedzīvotāji slikti ievēro ieviestos drošības pasākumus, jo ir noguruši vēl no pirmā lokdauna.

Tieši tādēļ ekonomikas un politikas eksperti cer, ka otrā viļņa nodarītie zaudējumi būs mazāki. Kā piemēru apskatīsim Franciju, kas pavasara lokdauna dēļ zaudēja aptuveni 30% no savas ekonomikas. Šajā reizē tiek prognozēti 17%, bet šis skaitlis ir tikai finanšu ministra Bruno Le Mera viedoklis.

Līdzīgu notikumu gaitu sagaida arī Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristalina Georgijeva. Pēc viņas vārdiem, plaša mēroga zaudējumus nevajadzētu gaidīt, jo nozares, kas visvairāk varēja ciest lokdauna gaitā, jau ir cietušas. Otrkārt, biznesa struktūrai jau ir iemaņas strādāt karantīnas apstākļos, un tas var palīdzēt saglabāt uzņēmējdarbību daudz augstākā līmenī nekā pavasarī. Trešais krīzes novēršanas faktors – radikāli antikrīzes pasākumi finansēšanas un kreditēšanas režīmā.

Pēc Starptautiskā Valūtas fonda aprēķiniem, “Lielā divdesmitnieka” valstis biznesa un iedzīvotāju atbalstīšanai jau ir piešķīrušas vairāk kā 9 triljonus eiro, kas veido 13% no iekšzemes kopprodukta.

Savā paziņojumā Kristalina aicināja valstis, kas var atļauties šādu antikrīzes finansēšanu, turpināt atbalstīt dažādas biznesa nozares. Jo pat šāda mākslīgi radīta ekonomiskā disfunkcija dos iespēju ar minimālām izmaksām atgriezties pie parastā biznesa dzīves tempa. Ja valsts nevarēs finansiāli palīdzēt saviem uzņēmumiem, var iznīkt veselas nozares, kuras atjaunot vairs nebūs iespējams. Šādas sekas ārkārtīgi negatīvi atsauksies uz valsts ekonomiku, kas pieļāvusi šādu “iznīkšanu”.

Kā situāciju redz Starptautiskā Valūtas fonda ekonomiskie eksperti: bezdarba pieaugums un skolu slēgšana tikai veicina nesaskaņas starp valsts iedzīvotājiem, uzņēmumu bankrotēšanas rezultātā daudzi zaudē ienākumus, parādi iznīcina iespēju veidot efektīvu politiku perspektīvā, un tas viss gulstas uz pašu neaizsargātāko iedzīvotāju slāņu pleciem.

Medicīna atbalsta Starptautiskā Valūtas fonda viedokli un uzskata, ka karantīna – tas ir vienīgais pareizais līdzeklis, kas palīdzēs kontrolēt pandēmiju. Pretējā gadījumā vīruss kļūs nevaldāms.

Vērties ciet jeb nē?

Protams, lokdauna ierobežojumiem ir arī daudzi pretinieki. Jo reizē ar karantīnas režīmu lejupslīdi piedzīvo arī nacionālā bagātība, bet politiskā jauda zaudē savu potenciālu. Daudziem lokdauna 2.0 tuvošanās ir apliecinājums tam, ka visi pieņemtie līdzekļi un ierobežojumi ir demonstrējuši savu neefektivitāti. Šai sakarā mēs varam vērot arī plašus mītiņus Čehijas, Spānijas, Vācijas, Itālijas un Polijas laukumos.

Bet ir arī cita kategorija, kas uzskata, ka lokdaunu 2.0 izraisījuši pārāk ātri atceltie karantīnas pasākumi. Kā piemēru viņi min Dienvidkoreju, Ķīnu, Taivānu – šeit pandēmija jau sen ir beigusies. Šajās valstīs ekonomika ir atjaunojusies samērā ātri, Taivāna pat sasniegusi pirmskrīzes atzīmi. Turklāt uz salas dzīvo aptuveni 23 miljoni cilvēku, bet kopš aprīļa mēneša nav bijis neviena saslimšanas gadījuma ar COVID-19.

Eiropā pagaidām ir grūti prognozēt kaut kādus ekonomiskos uzlabojumus pat nākotnē, kamēr galvenais mērķis ir cīņa ar vīrusu. Pēc ieviestā lokdauna 2020.gada trešais kvartāls atnesa spēcīgu atkopšanos ekonomikā, jo līdz 13% pieauga iekšzemes kopprodukts. Bet arī tāds uzlabojums nevarēja pilnībā atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

Kaut arī biznesa aktivitāte bija zemāka nekā pirmskovida laikā, tomēr eksperti prognozēja labu peļņu uz gada beigām. Daudz perspektīvākās prognozes apgalvoja, ka jau nākamā gada vidū Eiropa pilnībā atjaunos savu ekonomiku un atgriezīsies pie ierastās nacionālās bagātības uzkrāšanas tendences.

Ziemassvētki bez prieka

Nesen parādījušies aizliegumi atpūtai ārzemēs, iešanai ciemos, uz veikaliem, fitnesa centriem un restorāniem liek apšaubīt agrāk izteiktās prognozes.

Viena no investīciju bankām Goldman Sachs gaidīja ekonomikas pieaugumu 19 Eirozonas valstīs 2,2% apmērā, bet tagad tās prognoze norāda uz šo valstu ekonomiskās labklājības samazināšanos par 2,3%. Tā sagaida arī lokdauna turpināšanos nākamos 3 mēnešos, atslābinot karantīnas nosacījumus ne agrāk par februāri. Tieši šādā noskaņojumā aģentūra Reuters izdarīja paziņojumu, pamatojoties uz ziņu, ko saņēma no bankas analītiķiem.

Šim viedoklim piekrita arī citi eksperti. Piemēram, avīze FT veica savu aptauju, kuras gaitā 18 populāri finanšu ekonomisti izteica tieši tādu pašu viedokli kā Goldman Sachs. Liela daļa prognozētāju cer uz situācijas uzlabošanos ceturtajā kvartālā, bet visas cerības tika satriektas. Pieauguma prognozi tagad nomaina lejupslīdes prognoze (aptuveni 2,3%).

Vācu DIW institūts izstrādāja analīzi arī savai valstij. Jo Vācija pavasara lokdaunā cieta mazāk, pateicoties jaudīgai ekonomikai un lielai eksporta daļai. Rudens – ziemas prognozes tai sola iekšzemes kopprodukta zaudēšanu tikai par 1%, bet arī šis samazinājums nozīmēs darba zaudēšanu 50 tūkstošiem cilvēku un finansiālos zaudējumus 19 miljonu eiro apmērā.

Kā tālāk rīkosies Eiropas Savienība cīņā ar vīrusu un iespējamo ekonomisko krīzi? Tieši par to jau pavisam drīz runās Eiropas zonas finanšu ministri. Jo “bruņojumā” ir arī pietiekami spēcīgi pretvīrusu līdzekļi, bet kā tie tiks pielietoti – vienošanās jautājums. Runa iet par Eiropas Savienības budžetu 1,1 triljonu eiro apmērā un speciālu antikrīzes paketi, kā arī papildus 750 miljoniem eiro.

Visas nesaskaņas par šo līdzekļu izlietošanu ir jānokārto līdz gada beigām. Tikai šādā gadījumā līdzekļi sāks ienākt 27 Eiropas valstu budžetā jau 2021.gada vidū. Tādā veidā finansēšana varēs atbalstīt pēckovida ekonomikas atjaunošanu visā Eiropas Savienībā. Atbalstu tiek plānots sniegt turpmāko 1,5 gadu laikā. Ja eirozonas valstis nevarēs iet pa šo ceļu, tās sagaida vēl bēdīgāks stāsts, jo minētā finansiālā palīdzība tika ņemta vērā jau izteiktajās prognozēs.