Kā Latvija ir nolēmusi cīnīties ar pārkāpējiem uz ceļiem?

Automašīnu skaits uz Latvijas ceļiem ne tikai nav varējis pozitīvi ietekmēt situāciju, bet otrādi, tikai padziļinājis to: pieaudzis ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits, kā arī palielinājies pašu avāriju skaits, kuru iemesli ir braukšana alkohola reibumā.

Šo rādītāju pieauguma dēļ Iekšlietu ministrija un Valsts policija plāno paaugstināt sodus par:

1. agresīvu braukšanu,
2. maksimāli pieļaujamā ātruma pārsniegšanu,
3. braukšanu alkohola reibumā.

2020.gadā 9 mēnešu laikā tika fiksētas 555 avārijas, kurās bija iesaistīti autovadītāji alkohola reibumā. Savukārt 2019.gada kopumā tika fiksēti tikai 427 šādi ceļu satiksmes negadījumi. Sakarā ar šo situāciju Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis sniedza interviju Latvijas Radio, kurā izteica minējumu par šīs tendences rašanās iemeslu. Pēc viņa domām, šis paradokss ir saistīts ar to, ka tagad autovadītājiem, kas sēdušies pie stūres alkohola reibumā, vairs nedraud arests. 1.jūlijā stājās spēkā likums par administratīvo atbildību, kas palielināja sodu par braukšanu reibumā un ieviesa iespēju pilnībā atņemt autovadītāja tiesības, bet atcēla arestu.

Krapsis minēja statistiku, kas nevar iepriecināt LR iedzīvotājus. Kā izrādījās, ietekmēt avāriju un bojāgājušo statistiku valdībai nav izdevies ietekmēt jau 10 gadus. Tikai 9 mēnešu laikā vien 2020.gadā avārijās uz Latvijas ceļiem ir gājuši bojā 104 cilvēki, tādā pašā periodā 2019.gadā – 99. 2020.gadā parādījušies arī tādi ceļu satiksmes negadījumi, kuru rezultātā gājuši bojā uzreiz vairāki cilvēki. Par nelaimes gadījumu galveno iemeslu ir kļuvuši manevri un bravūra. Turklāt lielākā daļa avāriju ir notikušas ārpus pilsētas robežām: tur, kur iespējams pārvietoties ar palielinātu ātrumu.

Šai sakarā pēdējā Ceļu satiksmes drošības padomē Krapsis un Iekšlietu ministrs Sandis Ģirgens piedāvāja ieviest pastiprinātus sodus tiem autovadītājiem, kas izmanto agresīvu braukšanas stilu, un tiem, kas pārvietojas ar kravas auto ar pārsniegtu maksimāli pieļaujamo masu. Turklāt ministrs pieminēja arī Lietuvas uzņēmējus, kas apzināti pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus un grauj LR ceļu infrastruktūru. Rezultātā Krapsis bija spiests piedāvāt izskatīšanai piedāvājumu par sodu pastiprināšanu par bīstamiem manevriem (agresīva braukšana).